LMT "Internets datorā" (1)

@ 13.08.2010, 21:37

Šodien paķērām uz testu vienu LMT interneta USB modemu. Ātrums tā neko, lai pārlūkotu lapas vai kaut ko puslīdz sakarīgā laikā novilktu. Atkarīgs arī no tīkla, kuru ir izdevies uzķert, man te pa retam parādās HSDPA, bet pārsvarā visu laiku ir 3G, kaut kur tuvāk torņiem gan jau kādam būtu iespēja baudīt HSDPA ātrumu (ātrumi nedaudz zemāk no speedtest.net). Liels pluss tam, ka p2p nav nogriezts, var droši pa visādiem DC++ un uTorrentiem sisties un kačāt viss kaut ko uz nebēdu. Protams, tas "uz nebēdu" arī ir atkarīgs no izvēlētā LMT interneta pakalpojuma, vienīgais bez limitiem ir "Internetam datorā 19", kas izmaksātu attiecīgi 19 latus mēnesī. Parasts interneta lietotājs, kurš mazliet pastaigā pa lapām, pārbauda e-pastus vai kaut ko tādu mierīgu padara, domāju varētu iztikt arī ar pakalpojumu par 5 Ls mēnesī, kur ir iekļauti bezmaksas 2 GB. Testa versijā limits ir 1 GB, tāpēc pašlaik ar torrentiem un tamlīdzīgām lietām neaizraujos. Man te pa nepilnām četrām stundām, šo to padarot, 42 MB ir izgājuši, bet mēnesi gan es diez vai šādi izvilktu. :)

Kā mājas lapas lauza pirms 6 gadiem (2)

@ 12.08.2010, 08:01

Tepat skapī mētājas kaudzīte ar vecajiem labajiem žurnāla "E-Pasaule" izdevumiem, reizēm mēdzu paķert kādu un aiz neko darīt pašķirstīt. Lasot kaut ko tik relatīvi vecu, var apzināties, cik traģiska situācija mājas lapu administrēšanas jomā un drošībā bija tad, salīdzinot ar šodienu. Labs ir, te fragments no tā raksta:

Pirms vairākiem gadiem, pateicoties administratoru nolaidībai, tika sabojātas Latvijas Republikas Ministru kabineta un vairāku ministriju mājas lapas. Tas guva plašu ievērību arī masu medijos. Lai gan kopš tā laika situācija sākusi mainīties uz labo pusi, tomēr vēl joprojām ir dzirdams par uzlauztām un pārveidotām mājas lapām. Piemēram, kad tika pārveidota Ministru kabineta mājas lapa, nomainot tajā tekstus, iebrucēji bija izmantojuši sistēmas administratoru slinkumu, jo viņi nebija papūlējušies uzlikt paroli. Tādejādi mājas lapu varēja izmainīt, pieslēdzoties tai ar Microsoft FrontPage vai pat MS Word.
("E-Pasaule", 2004. gada janvāris)


Vot, ko 2004. gadā sauca par "uzlaušanu"...

Ausu pagriezieni (1)

@ 30.07.2010, 19:27

Katram tādus vajag!

Kā pi**ri, b**ģ, manu iPhone nozaga (10)

@ 17.07.2010, 00:48

Kā tikko atgriezāmies no lidostas. Pabijām Kanāriju salās, Tenerifes pilsētā, bet tas nu tā, par to sīkāk kādu citu reizi. Mazliet lielāks kreņķis ir par manu, pirms aptuveni trim nedēļām iegādāto aifonu, kas jau pagājušo svētdien tika izzagts no mūsu viesnīcas numuriņa. Nolēmām uz kādu stundiņu aiziet pasēdēt pie okeāna, protams, visādas liekas parpalas līdzi arī negribējās stiept, nu, visu citu, izņemot pases un visādus citādus dokumentus, atstājām numuriņā. Logus aizbultējām, aizkarus aizvilkām un visbeidzot devāmies uz pludmali.

Tad nu atgriezāmies, dodos iekšā, skatos, uz grīdas viens nazis, uz gultas vēl viens, balkona stikla durvis izceltas vienkārši ārā, visai brutāla izrīkošanās. Paldies Dievam, ka tajā brīdī neviens tur iekšā nebija! Steigšus skrienu uz istabu pārbaudīt, vai zem drēbēm paslēpto (lētā tūristu slēpšanas metode) aifonu arī atraduši un, protams, ka tur vairs ne smakas no šamā nebija, ne USB vada, ne adaptera. Bēda ne pa jokam.

Nākamais solis, protams, zvanām savai tūrisma aģentūrai un uz viesnīcas recepciju, lai prasītu, KO DARĪT? A vot, pašiem esot jāiet uz vietējo Tenerifes menteni un jāreportē zādzība. Iešokēja visvairāk tas, ka NEVIENS neatnāca līdz numuriņam apskatīties vai novērtēt situāciju, tikai pēc četrām dienām (!!!) menti izdomāja atbraukt noņemt pirkstu nospiedumus, un pat viesnīcas apkalpe nepakustināja savu pakaļu, lai atvilktos kaut vai aprunāties vai jebkādā citā veidā palīdzētu. Mazākais, ko šamie varēja izdarīt un arī par laimi izdarīja bija tas, ka piešķīra jaunu un līdzvērtīgu numuriņu.

Jau otrajā ceļojuma dienā viss tika smagi sačakarēts un pārējās dienas pagāja dzīvojoties pa iecirkni un cenšoties mentiem iedot maksimāli daudz informācijas, lai palīdzētu atrast zagļu bandu. Atcerējāmies par tādu lietu, kā telefona IMEI numurs, pēc kura varot notreisot telefona atrašanās vietu, ja tas ir ieslēgts. Protams, kurš tad to tā ir iedomājies pierakstīt un ņemt ceļojumos līdz, un vispār pieļaut, ka gaišā dienas laikā kāds te nāks aptīrīt kaut ko... Beigu beigās jau savējiem, kuri palika Rīgā, tika dotas norādes, ko un kā darīt, lai pie IMEI tiktu.

Pēc tam atkal devāmies uz menteni, lai izmeklētāju grupai iedotu to kodu, teica, ka visticamāk, atradīšot aptuveni mēneša laikā, kad telefons tiks kādam iepārdots un kad tas atkal tiks ieslēgts. Tā kā pašlaik esmu palicis bez telefona un savas SIM kartes. Rīt jādodas uz LMT un jāatgūst vecais numurs.

Tā kā, pērkot lietotu telefonu, vajag pārliecināties, ka ir iekļauta visa komplektācija un papīri (kas gan nebija manā gadījumā, bet tomēr jāpateicas, ka ir tāda lieta kā iTunes, kur viss paliek un var atrast), stingri jāiegaumē vai jāpieraksta IMEI numurs un vienmēr viss vērtīgais jātur pie sevis. Kā arī nevajag aizmirst par apdrošināšanu, ir vērts piemaksāt tos pārdesmit latus, dažreiz var izrādīties tā vērts!

Visā visumā, vēl ir liela cerība, ka aifons atradīsies, tikai nav zināms, vai tādā pašā stāvoklī. Pēc atgadījuma būs mācība uz mūžu!

MySQL FULLTEXT (1)

@ 06.07.2010, 01:32

Kad lapā rodas nepieciešamība izveidot kārtīgu meklēšanas sistēmu palielai datubāzei un apjomiem, der noskaidrot, kuras metodes izmantošana būtu visizdevīgākā un efektīvākā. Ja tabulā ir simtiem tūkstoši ierakstu un vaicājumam pieliek entos LIKE + OR, tad meklēšanas process var manāmi ieilgt.

Uzdūros kādam labam rakstam, kur tiek lieliski aprakstīts un parādīts ar piemēriem, kā un kur ir izdevīgi izmantot MySQL FULLTEXT iespējas ar MATCH() un AGAINST() sintaksi.

---->> Lasam teitan.

Nožēlojami iesākts rīts

@ 26.06.2010, 13:42

Garus stāstus rakstīt netīkas, tāpēc pavisam īsi. Pirms trijām dienām devāmies pie čoma svinēt Jāņus un, izmantojot izdevību, ka mūs aizved ar mašīnu, pie reizes paķēru līdzi arī savu ģitāru. Nākamajā rītā pēc svinēšanas nolēmām doties mājās ar autobusu, taču bez ģitāras, lai būtu ērtāka tikšana autobusā un nokļūšana mājās. Ar čomu sarunāju, ka viņš man ģitāru atvedīs sestdien ap pulksten desmitiem (šodien, jau pirms trim stundām)... Vēl speciāli uzliku modinātāju uz to laiku, bet kaut kā nedzirdēju ne skaņas – ne to, ka man vairākkārt zvanīja un sūtīja īsziņas (kopā 13 neatbildēti zvani un 5 īsziņas), ne pašu modinātāju. Čoms labu laiciņu ārā pagaidījis, protams, ka nesapratis, kur es pazudis, ja jau reiz bija norunāts precīzs laiks un vieta. Labākais tagad bija tas, ka es uzmetu aci pulkstenim, skatos, ka pulksteņrādītājs stāv vēl pirms desmitiem, tad jau vēl var mazliet pasnaust, tikai diemžēl neieskatījos tik cītīgi, lai apjaustu, ka tas bija garais jeb tas rādītājs, kurš skaitīja minūtes. Tad vēl bez visas modinātāja nedzirdēšanas visticamāk, ka būtu paguvis pat piecelties tajā brīdī, kad čoms vēl bija man tepat pie durvīm. Bez visa tā dabūju saldi pagulēt vēl divas stundiņas. Nožēlojami!

Audi reklāma pirms 24 gadiem (1)

@ 24.06.2010, 21:00

1986. gadā par šo automašīnu siekalu noteikti tecināja tikpat ļoti, cik mūslaikos par gandrīz vai jebkuru citu jaunu un spīdīgu braucamo.

Vienas bildes izmantošana vairāku vietā (2)

@ 12.06.2010, 07:54

Iespējams, ka virsraksts jau saka daudzmaz priekšā. Jā, stāsts ir par to, cik izdevīgi un praktiski iznāk lapā visām ikonām un dizainiskajiem elementiem izmantot tikai vienu vienīgu bildi tā vietā, lai katrs objekts būtu noglabāts kā atsevišķš fails.

Ko tas dod?

Pirmkārt jau būtu jāpiemin lapas ielādes ātrums, kas ir diezgan svarīgs aspekts, jo ne gluži katram ir palaimējies ar atrašanās vietu un netrūkst tādu, kur būtu jāpriecājas, ja palaimētos kaut viskreisāko mobilo internetu dabūt vajadzīgajā zonā. Un pat ne tik traki, arī es, lietojot WiMAX tehnoloģiju, nevarētu būt tik neapmierināts, nav jau gluži pats lēnākais un nestabilākais pieslēgums, tomēr nevar neatzīt, ka mēdz notecēt siekala, apzinoties, ka citi bauda entos simtus megabitu, sēžot uz optikas, kamēr es sērfoju ar vienu knapu megabitu. :) Bet tas jau atkal pavisam cits stāsts.

Vēl ir tāda lieta, ka, izmantojot atsevišķas bildes, tās netiek uzreiz ielādētas pie pirmā pieprasījuma. Ja ar CSS palīdzību uz hover efektiņa ir uzlikta cita bilde, tad var manīt mazu ieķeršanos – bilde neparādās uzreiz, fons pazūd, bet tikai pēc kādas pussekundes parādās attiecīgā bilde, sasodīti lēna interneta gadījumā. Bet ne gluži viss atkarīgs no lietotāja interneta ātruma, protams, arīdzan no servera, uz kura lapa atrodas.

Un te arī izveidoju konkrētu piemēru, kur vienā gadījumā izmantoju divas bildes (1.gif un 2.gif uz hover), bet otrā tikai vienu bildi (3.gif), kas vienlaikus strādā kā divas iepriekš pieminētās, ko var panākt vienkārši ar CSS background-position, pievienojot negatīvu vērtību, skatoties no bildes augšas ("pabraucot" par vajadzīgo attālumu uz leju) jeb kodā tas izskatītos kaut kā šādi:

.objekts { background: url(3.gif) no-repeat 0px 0px; }
.objekts:hover { background: url(3.gif) no-repeat 0px -40px; }


3.gif
Vienīgais, šādu metodi nebūtu ērti pielietot, kad būtu jāveic kādas dizainiskas izmaiņas, vai jāpamaina kādai bildei izmēri, tad atkal jāsāk skaitļot, kādi tur ir tie attālumi un tādā garā, bet visā visumā, manuprāt, šis ir diezgan praktisks un izdevīgs risinājums.

Kāpēc cilvēki grib Mac?

@ 11.06.2010, 18:29

Atbilde ir vienkāršāka par vienkāršu:

Man nav dekodera un nevajag (4)

@ 01.06.2010, 16:05

Beidzot tā diena ir pienākusi! Pamēģināju ieslēgt savu pēdējo un vienīgo kanālu, kuru man iepriekš rādīja un šodien tur bija redzams paziņojums par analogās apraides pārtraukšanu, kā redzams attēlā nedaudz zemāk. Uzreiz sapratu, ka televizors kā tāds man vairs nebūs vajadzīgs. Vienīgās reizes, kad šamo skatījos bija hokeja čempionāta laikā. Tas tomēr bija ērtāks veids, kā sekot līdzi nekā internetā skatīties tiešraidi, kur bez visa hokeja apkārt stāv vēl atvērti trīs skaiplodziņi un nekāda kārtīgā skatīšanās neizdevās. Līdz pat šai dienai pirms gulētiešanas bija gandrīz vai reflekss paņemt pulti un ieslēgt televizoru, galvenais, ka ir uzņemta ikdienišķā televizora starojuma deva. Un tomēr, arī tad, kad man vēl rādīja to pašu vienīgo TV3, es sapratu, ka tajā visā ir viens milzīgs pluss, proti, vajadzība pēc pults bija tikai gadījumos, kad televizoru gribējās ieslēgt/izslēgt, nevis lai slēguļotos pa tiem miljons kanāliem un mūžīgi censtos izvēlēties labāko, ko skatīties.